paķedāt

[paķe̦dât Dond., ein wenig schwatzen, streiten: mēs tik tâ drusciņ paķe̦dājām.]

Avots: ME III, 53


paķedāt

paķe̦dât: mazā Anniņa ... tikkuo māk p. ("?") un pabrē̦kāt mātei uz ruokām Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 34.

Avots: EH II, 146