paķĩlēt, tr., etwas keilen, hauen: es ar savu šautuvīti pa de̦gunu paķīlēju RKr. XVI, 227.

Avots: ME III, 53

paķĩlêt: "etwas schlagen" Iw.: kad bē̦rns aizrijas, tad vajag p. (klopfen) pa muguru Dunika.

Avots: EH II, 147