[pašķil˜t,

1) ein wenig (Feuer) anschlagen:
p. uguni;

2) ausbrüten:
putniņi jau pašķilti. Refl. -tiês,

1) sich aus dem Ei teilweise herausmachen:
cālīši jau pašķīlušies;

2) pašķīlās zibens, es blitzte.]

Avots: ME III, 113

pašķil˜t,

1): atkal pašķīlis savas šķiltavas Pas. VIII, 62; ‡

3) "?": (linus kulstuot) pašķīla, pašķīla pa linu saišķim un atkal nuosēdās kaktā Daugava 1928, S. 438.

Avots: EH XIII, 179