[pašņàkt,

1) eine Weile
šņākt: pašņāca, pašņāca, bet nekā nedarīja;

2) p. gaŗām vorbeibrausen (vom Wind).]

Avots: ME III, 116

pašņàkt,

1): pieiet ... luopiem tuvāk, pašņāc labi dikti: biz, biz, biz Janš. Mežv. ļ. II, 307. pašņākdama es dziedāju, pašņākdama gavilēju: man pā[r]sita dē̦lu māte ar mieturi de̦guniņu BW. 885.

Avots: EH XIII, 180