peļ˜ķe, peļ˜ķe ² Līn., auch peļ˜ķis Bl., pèļķis PS., die Wasserpfütze: te ir bijis liels lietus, vēl tagad peļķes uz ceļa Kurs., Naud. caur ūdeņu peļķiem skriet LP. III, 105. skaidrais avuots ir dūņu peļķis Aps. Jē̦kabs VII, 42. Aus li. pélkė (vgl. pel˜ce), oder dissimilatorisch aus *pelkle?

Avots: ME III, 198

peļ˜ķe. auch Frauenb. n. Fil. mat. 77, (mit èļ ² ) Oknist, (mit eļˆ ² ) Gramsden n. FBR. IX, 94, Dobl., (mit eļ) Kaugurciems: div[i] baluoži peļķē dzēra BW. 31956. vārna peļķi sajaukuse 20353. peļķīti māmiņa palēj[u]se 32615, 1.

Avots: EH XIII, 222