pelavnieks

pe̦lavniẽks U., Wilzen, N.-Peb. Wolm., pe̦lavnīca Ar., die Spreu- od Kaffscheune: kazā uzkāpj uz pe̦lavu nieka pašā jumtā Plūd. LR. III, 53 rija ar pe̦lavniekiem Vīt. 3. Zur Form vgl. r. пельни́къ dass.

Avots: ME III, 194, 195


pelavnieks

pe̦lavniẽks,

1): auch AP., Grawendahl, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Prl., Sessw.: tur naksneņu pārgulēju: ... aiz ve̦ca pe̦lavnieka Tdz. 41525. krista tē̦vs kai lielais p. 36791; ‡

2) ein grosses Tuch
(palags), worin Kaff getragen wird Gr.-Buschh.: pajem pe̦lavnieku un atnes pe̦lavas! viņa apvilkuse tīri tādu kâ pe̦lavnieku.

Avots: EH XIII, 220