pe̦lus (li. pẽlūs) PL, Demin. pe̦lutiņas, die Spreu, das Kaff: Sprw. slinks kâ pe̦lu maiss. puisim bîj naudas kâ ve̦lnam pe̦lus LP. VII, 1025. sirmiem devu tīras auzas, pe̦lē̦kiem pęlutiņas BW. 29947. kas ir tām pe̦lum ar labību jādara? Glück Jerem. 23, 28. Nebst pe̦lavas, pe̦lvas zu apr. pelwo, aruss. instr. pl. пелъми, aksl. плѣвы, klruss. polova, ai. palāvāh, la. palea "Spreu"; s. Le. Gr. § 313, Trautmann Wrtb, 213, Walde Vrgl. Wrtb. II, 59.

Avots: ME III, 198

pe̦lus: auch A.-Ottenhof, Blieden, Burtn., Dobl., Dunika, Grünh., Kal., OB., Popen, Schwitten, Siuxt, Stenden, Demin. pe̦lutītes BW. 29950 var.; kad atvēra klētes durvis, p. vien izputēja BW. 25860.

Avots: EH XIII, 222