pelêķis, f. -e, etwas Graues: pūce pelēķīte BW. 2508. aitiņ, mana pelēķīte! BW. 7562, 2. sirmi zirgi man aŗami, pelēķīši ecējami BW. 29947, 3. ar sirmīti Rīgā braucu, ar pelēķi (Var.: pelēci) pavadīju BW. 29620, 1 var.

Avots: ME III, 196

pelêķis: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Linden in Kurl.

Avots: EH XIII, 221