pempucīte

pe̦mpucīte,

1) "?": es vēlēju brālītim šmīgnu, gaŗu līgaviņu; = tikai tāda pe̦mpucīte strupu, īsu rinduciņu BW. 21213; wohl = pempele;

2) "eine dicht Gekleidete"
Meiran.

Avots: ME III, 199