penckas

pe̦ñckas,

1) die Lumpen
(vgl. panckas): tev tādas pe̦nckas ir mugurā. viņš lamā mani nuo pe̦nckām ārā Dond.;

2) ausgefahrene Grüfte auf Nebenwegen, Waldwegen: meža ceļš ir vienās pe̦nckās Samiten; vgl. pe̦nskas und pancka.

Avots: ME III, 199


penckas

pe̦ñckas,

2): sing. pe̦ncka, eine Pfütze
Grünh.;

3) vistu pe̦n̂ckas 2 , Hühnermist
Seyershof.

Avots: EH XIII, 223