perņît, -ĩju "treiben, stecken": perņījiet sìenu ātri šķūnī, lai ņesalīst! Memelshof; pèrņīt ² , -ĩju, stossen, schleudern Gr.-Buschhof, Nerft; per̃nît, -īju "jaukt, izsvaidīt" Serben Peb.

Avots: ME III, 202

perņît,

1): "laist" Wessen; hinauswerfen, loslassen
Oknist: perņī tādu viesi pa duris! ‡

2): perņīju vaļā skriet (fing an zu laufen)
Sonnaxt. teļš perņīja laukā ("skrēja laukā ar spara")! ebenda.

Avots: EH XIII, 224