peska

I pe̦ska

1) der Baumschwamm
Ruj., Salisb.; dafür pe̦skus Celm.;

2) etwas Hartes, Vertrocknetes:
sausa, sakaltuse siļķe kâ pe̦ska; cieta maize kâ pe̦ska Burtn. gaļa, kas nav labi izvārījusēs, ir cieta kâ pe̦ska. "vilka kūla" Wessen. Vgl pese I.

Avots: ME III, 203


peska

I pe̦ska,

1): auch (polyporus)
Karls.;

3) "slapjš sìens" Seyershof: kuo tu pe̦skam padarīsi - ne viņš kaisīt de̦r ziemā, ne ēst.

Avots: EH XIII, 225


peska

II pe̦ska,

1) comm., ein streitsüchtiger, zänkischer Mensch
Etn. IV, 164;

2) ein Schimpfwort Lettin:
nāc ārā, suska, pe̦ska! BW. 16884. bija suskas, bija pe̦skas BW. 19143. Wenigstens in der Bed. 1 zu pestiês; zur Bed. 2 vgl Büga KSn. I, 188.

Avots: ME III, 203


peska

III pe̦ska, der Fuss: tam ir līkas pe̦skas P. Luodziņš.

Avots: ME III, 203


peska

IV pe̦ska "jemand von kleinem Wuchs" Grünw., Ekau.

Avots: ME III, 203