piņāties

piņâtiês,

1) sich dazwischen mengend hinderlich sein,
pa kājām tīties Schujen, Druw.: kuo tu piņājies pa kājām? Peb., Serben, Mar., Sessw., Lös., Bers.; tâ tas var tur piņāties gadu desmitiem Jaunie mērn. laiki I, 164;

2) verkehren, Beziehungen haben zu:
p. ar kuo Druw., Nötk.

Avots: ME III, 221