piežubināt

pìežubinât,

1) "sich langsam und fein zerkauend sattessen":
pagāja labs laiks, kamē̦r viņš piežubināja Renzen. pieēda meitiņa, piežubināja ar zīles muti, ar vērša kuņģi BW. piel. 2 193931;

2) "piemeluot, piestāstīt" Geistershof.

Avots: ME III, 314