pìebràukt,

1) vollstreifen, -streichen, -schütten:
(pūriņu) piebraukusi (Var.: piebraucīj[u]se) ievu ziedu BW. 16529, 5 var.;

2) zu-, herzu-, hinzufahren:
viņa piebrauca mani apmeklēt Apsk. v. J. 1905, S. 145. kad brūtes zirgi jau piebraukti pie durīm BW. III, 1, 12. baznīcas tuvumā atruodas kruogs vai cita kāda piebraukšanas vieta BW. III, I, 14.

Avots: ME III, 240

pìebràukt,

2): p. ragavas pie šķūņa Linden in Kurl. ‡ Refl. -tiês, unversehens hinzugefahren werden:
zirgs par tuvu piebraucies: padzen tālāk uz priekšu! Saikava. ‡ Subst. pìebràucējs Janš. Līgava I, 386, wer ungebeten als Gast herfährt.

Avots: EH II, 244