piedarēt
‡ pìedarêt,
1) gehören
Warkl.: kam tis bȩ̄rns piedarēja Tdz. 37062. kas tam piedar Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 258). tev piedar guods Adolphi Gesangb. v. J. 1685;
2) = pìederêt 2 Warkl.: ēd..., tev piedarēja; tevi zuobeņi kai īlineņi Tdz. 56865 (aus Krāslava). skaišķi piedarēja mazajā ciemeņā 54410, 4 (aus Rositten). kai piedar dēļ ķēniņu Pas. IX, 318 (aus Welonen). Auszugehen ist vielleicht von einem adverbial gebrauchten neutralen Adjektiv *piedar[u] (vgl. li. pridarus "geziemend"),
das ähnlich wie vajag(a) nachher als eine Verbalform aufgefasst ist, s. auch FBR. IX, 7.
Avots: EH II, 246
1) gehören
Warkl.: kam tis bȩ̄rns piedarēja Tdz. 37062. kas tam piedar Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 258). tev piedar guods Adolphi Gesangb. v. J. 1685;
2) = pìederêt 2 Warkl.: ēd..., tev piedarēja; tevi zuobeņi kai īlineņi Tdz. 56865 (aus Krāslava). skaišķi piedarēja mazajā ciemeņā 54410, 4 (aus Rositten). kai piedar dēļ ķēniņu Pas. IX, 318 (aus Welonen). Auszugehen ist vielleicht von einem adverbial gebrauchten neutralen Adjektiv *piedar[u] (vgl. li. pridarus "geziemend"),
das ähnlich wie vajag(a) nachher als eine Verbalform aufgefasst ist, s. auch FBR. IX, 7.
Avots: EH II, 246