piedienēt, dienlich sein Mag. XX, 3, 207; passen, anstehen, sich geziemen; "anschliessen" Treiden: piedien pieši pie zābaka BW. 12216, 1. nepiedien cālīšam ve̦cas vistas ce̦kulīte BW. 24792. nepiedien arājam klibuojuot 28266, 3 var. ģeķiem nepiedien augsti vārdi Spr. Salom. 17, 7. tas man piedien un pieklājas Pasaules lāpītājs 6.

Avots: ME III, 245

pìedienêt: kâ tas tev piedien (passt) Lennew. n. BielU. nepiedien man valkāt tādu cȩpuri Frauenb. ‡ Refl. -tiês AP., sich schicken: vai nu prȩcȩ̄tam cilvȩ̄kam tâ piedienas pa ballēm skriet!

Avots: EH II, 247