piegļiebt

pìegļiêbt, ganz andrücken, anschmiegen : zirgs gļieb[j], gļieb[j] ausis kamē̦r piegļieb[j] Fest. - Refl. -tiês Etn. IV, 163, = piegliebties: zē̦ns piegļiebās mātei Baltp. r. I, 19. kundze, pie luoga piegļiebusēs, klausījās MWM. XI, 183.

Avots: ME III, 251