piegavilēt

pìegavilêt, dazu-, hinzujubeln: Jāņa dziesmas "līguö vietā piegavilējuot "ruotuo!" Etn. III, 85. Subst. pìegavilẽjums Etn. I, 8, A. XXI, 531, 592, der Refrain (zu einem gesungenen Liede).

Avots: ME III, 249, 250