piejūkt

pìejûkt Selb., Tirs., Spr., sich angewöhnen BW. 34388.

Avots: ME III, 254


piejūkt

pìejûkt: auch Ramkau, Warkl., Weissensee; suns piejūka pie manis Bērzgale, Pilda.

Avots: EH II, 253