piekārst

pìekā̀rst Spr., zur Genüge, ein genügendes Quantum (Wolle) tocken.

Avots: ME III, 256


piekārst

‡ piekãrst Salis, = pìekãst.

Avots: EH II, 254


piekārst

pìekàrst: volltocken: p. pilnu gruozu vilnas. ‡ Refl. -tiês Auleja u. a., zur Genüge für sich tocken: tur varēja cimdiem p. vilnas.

Avots: EH II, 254