pìekaķēt, piekaķuōt, behauend anpassen: piekaķuo un izruobuo baļķus RKr. XI, 84. lai kuoki uzgultuos viens uz uotru, viņi jāpietēš (jāpiekaķē) Konv. 1338.

Avots: ME III, 255

pìekaķêt, ‡

2) in grosser Menge
kaķêt: tik smalkas drīksnes piekaķējis ar tuo kaķi Saikava. ‡ Refl. -tiês, unversehens hinangekatzt werden: tev atkan piekaķējies par tivu pie malas Saikava.

Avots: EH II, 253