piekļāvīgs

pìekļãvîgs, anhänglich, zugetan: luokana, piekļāvīga ļaužu šķira Vēr. I, 1435. kaut kas pieļāvīgs un piekļuvīgs A. v. J. 1896, S. 652.

Avots: ME III, 258


piekļāvīgs

pìekļāvîgs (so, mit ā zu lesen!),

2) schmiegsam.

Avots: EH II, 255