pielāčot

pìelâčuôt,

1) "anzotteln"
Dr.;

2) volltrampeln, besudeln:
tīru grīdu MWM. v. J. 1897, S. 593. es te pielāčuošu jūsu istabu Jauns. Vēja ziedi 65.

Avots: ME III, 266