pìelakt, pìelakât, (zur Genüge) essen, fressen, schlürfen: nezvē̦rs pieluok asiņu Vēr. II, 194. vecene pielakājuse minē̦tā draņķa LP. VII,580.

Avots: ME III, 265

pìelakt,

1): (dzȩ̄rāji) pielakuši kâ luopi Kaltenbr.; ‡

2) luokuot beschmutzen
Salis: suns pieluok ūdens spaiņus. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge lakt (intr.): suns pielacies gluži stīvs Salis u. a.

Avots: EH II, 258