pìelasît,

1) zu-, hinzusammeln;

2) vollsammeln, zur Genüge sammeln:
nuogājām uodziņās. kas pa˙priekšu pielasīja? BW. 33625, 14. Refl. -tiês, zur Genüge für sich sammeln: pa pasauli skraidīdams pielasījies visādas smakas Pas, II, 133 aus Rositten.

Avots: ME III, 265

pìelasît,

2): p. grezeli ar kartupeļiem Oknist. sviekstu nij, kad pielasa (= sakrāj) daudz krējuma Zvirgzdine. cits pielasa ziemai trīs puodus biezpiena Auleja. pielasīja zȩlta Pas. IX, 314. Refl. -tiês, ‡

2) sich sattessen:
es jau piezalasījuos FBR. VIII, 35 (aus N.-Rosen); ‡

3) sich ansammeln (anfüllen):
pielasījās ļaudis pilna baznīca Pas. XII, 499. pielasījās bȩ̄rnu pilns ceplis Auleja. par abiem bij pielasījies gruozs pilns Saikava.

Avots: EH II, 258