pìelît, vollregnen, vollfliessen, auch fig.: dīķis pielijis līdz malām pilns. tur raud smalka lietus pielijuse priede Vēr. I, 1182. rudenīgā nakts gulēja tumša un pielijusi Ezeriņš Leijerkaste II, 175. ceļa pančka drīz pielija, drīz atkal izsusēja BW. 10987. piens pielijis, - netīrumi iepilējuši pienā. ceļš aiz viņa pielīst saules Vēr. II, 257. mana sirds pielija pilna ilgu Skalbe.

Avots: ME III, 268

pìelît,

1): sȩ̄tsvidus slapjš pielijis Oknist u. a. lija gan, bet ne˙kā vis nepielija (es regnete nicht stark)
Ramkau. līta daudz pielīts Skaista n. FBR. XV, 49. zeme smaģi pielīta Kaltenbr. ar rūgtumu... pielija... sievietes krūts Jaun. Ziņas 1938, № 227; ‡

2) hinzuregnen:
katru dienu vēl pielīst klāt Kand.; ‡

3) vom Regen an etwas angedrückt werden:
auzas pielijušas pie zemes Frauenb. ‡ Refl. -tiês, unversehens vollgegossen werden: tad nu gan pielijās ķēķis: spainis piesitās pie duru slieksni Seyershof.

Avots: EH II, 259