piemargot

pìemarguôt

1) "vollstreuen":
saule piemarguoja sila ē̦nu gaišiem stariem. lietiņš piemarguoja laukus rasas pilnus Druw.;

2) "?": nevar ziedu piemarguot (Var.: margu pielasīt) BW. 5869 var.;

3) "krustām, šķē̦rsām piestaipīt": zirneklis piemar̂guojis visus kaktus tīkliem Bers.

Avots: ME III, 270


piemargot

pìemarguôt,

1): lietiņš piemarguojis (pierasinājis) zâli Aahof, Schwanb., Sessw.; ‡

4) "piespīdēt, pievizuļuot" Plm.: ȩzȩrs piemar̂guojis nuo mēness stariem; "spīguļuot" (?) Renzen; ‡

5) in grosser Menge sticken
Saikava: kuo gan visu viņas ar māti piemar̂guojušas! ‡ Refl. -tiês "?": zvaigznes bij piemar̂guojušās ȩzȩrā Plm.

Avots: EH II, 260