pìemizuôt, pìemizât,

1) abschälend, abrindend anfüllen:
p. rāceņu pilnu bļuodu; p. istabu ar mizām;

2) piemizuot kam muguru, jem. durchprügeln.

Avots: ME III, 273

pìemizuôt, ‡ Refl. -tiês, sich sattessen (?): piemizuojuos tâ, ka nu varȩ̄tu vai vȩsȩlu nedēļu bez ēšanas... Veldre Dižmuiža 50.

Avots: EH II, 262