piemākt

pìemākt Wid., zwingen, vergewaltigen. Refl. -tiês, sich beziehen, bewölken U.: debess bija vispāri piemākusies A. XXI, 758.

Avots: ME III, 271


piemākt

pìemākt, Refl. -ties: laiks bij piemācies Jauns. B. gr. II, 16.

Avots: EH II, 261