piepurināt

pìepurinât,

1) vollschütteln:
p. pilnu maisu ābuolu N.-Peb. sniegs piepurinājis priekšnamu Kreuzb. ceļš šur un tur piepurināts ar sienu Jürg.;

2) hinzuschütteln:
p. (pie) salmiem ābuoliņu.

Avots: ME III, 281