pieputināt
pìeputinât,
1) vollstäuben;
2) vollpudern:
ne̦sāt balti pieputinātus matus Kundz. Ve̦cais Stenders 110;
3) vollstümen:
pieputināts ceļš.
Avots: ME III, 281
1) vollstäuben;
2) vollpudern:
ne̦sāt balti pieputinātus matus Kundz. Ve̦cais Stenders 110;
3) vollstümen:
pieputināts ceļš.
Avots: ME III, 281