pierāt
pìerãt,
1) durchschelten:
dzīvuojat, bāleliņi, pierājiet līgaviņas! BW. 3328, 2. es duomāju pierāt viņu par tādu runāšanu Ezeriņš Leijerkaste I, 144. gan viņš zinuot vainīguo pierāt Baltpurviņš Agrā rītā 36;
2) scheltend (etw.) erreichen:
kuo nu lielā cilvē̦kā vairs pierāsi? Blaum. Pazud. dē̦ls 9.
Avots: ME III, 284
1) durchschelten:
dzīvuojat, bāleliņi, pierājiet līgaviņas! BW. 3328, 2. es duomāju pierāt viņu par tādu runāšanu Ezeriņš Leijerkaste I, 144. gan viņš zinuot vainīguo pierāt Baltpurviņš Agrā rītā 36;
2) scheltend (etw.) erreichen:
kuo nu lielā cilvē̦kā vairs pierāsi? Blaum. Pazud. dē̦ls 9.
Avots: ME III, 284