pieradīt

‡ pìeradît,

1) schaffend verleihen (?):
dievs zemei tādus spȩ̄kus pieradījis, ka tā mums šās dāvanas izduod Pēt. Av. 1862, S. 126; pieradīts, angeboren ("iedzimis") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

2) zur Genüge od. in grosser Menge schaffen:
vȩlns... pieradījis... daudz uodu Pas. XIII, 65. Refl. -tiês (ME. III, 282): šuonakt aitai pierādījies jȩ̄rs Wolmarshof. guovij teļš pierādījies Pas. XII, 388.

Avots: EH II, 267