pìeriest,

1) voll werden, sich anfüllen; sich erfüllen:
pilni pupi pierietuši BW. 28903. pierietušu līgaviņu 35529. pierietis viens mūžā mēnesis Duomas II, 273;

2) = piešūt. Schujen: mēs māsiņas negribam pieriestiem (Var.: runkuotiem) lindrakiem BW. 12050. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen, vereinigen Wid.

Avots: ME III, 285

pìerìest,

2): auch Fest., Lös., Meselau, N.-Peb., Sessw.; anstücken, hinzufügen: man uzsedza vedekliņa līdz pupiem villainīti. nāks vasara, atlēks kārkli, pierietīšu galiņā BW. 25312. piedurkne par īsu, vajadzēs drusku p. Peb. pierietu brunčiem gaŗāku lejas malu PV. salaidu pakšu galus kuopā un pierietu kūtij barības šķūni klāt PV.

Avots: EH II, 268