pierist,

1) anbinden, anknüpfen
Wallh., Selb. n. Manz.: atrasieta jūs piesietu (pieristu) vienu ēzeļu-māti Manz. Post: I, 356;

2) "sich anfangen aufzutrennen."
L:

Avots: ME III, 285

pìerist,

1): pierisuse spuoles dzijas galu pie jauna sūciena Janš. Līgava I, 432.

Avots: EH II, 268