pìeskūtêt,

1) "?": viņš tuo pieskūtējis nez kuo grib izpelnīt nuo manis Zaravič;

2) antreiben, aufhetzen, aufwiegeln:
biedru pieskūtē̦ts viņš izdarīja nedarbu C.

Avots: ME III, 291

pìeskūtêt,

2): pieskũtē ganu meiteni, lai izslauc guovis! Autz.

Avots: EH II, 271