pìestèigt, (ein wenig) antreiben, zur Eile drängen Spr. Refl. -tiês, herbei-, hinzueilen, sich schnell nähern: brūtgāna brālis piesteidzas un ieme̦t zeķē grīviņu BW. III, 1, 21. piesteidzās nuomirušā ve̦cāki kâ mantas dalītāji LP. VII, 401.

Avots: ME III, 297

pìestèigt, ‡

2) = pìestèigtiês (?): kad sāka stādit ķiguļus, viņa piesteidza un nesa tik˙pat kâ citi Birznieks-Upītis Pel. akm. st. (1938), S. 66. mūsa... piesteigusi... krūt[i]s palaitīja Tdz. 37439.

Avots: EH II, 274