piesukāt

pìesukât, ankämmen Spr.: matus.

Avots: ME III, 298


piesukāt

pìesukât, ‡

2) = pìepḕrt 1: puiši ņēma meitas p. ‡ Refl. -tiês, sich satt essen (vulgär):
kalpi jau bija tâ piesukājušies Veldre Dižmuiža 21.

Avots: EH II, 274