Paplašinātā meklēšana

pìetikt,

1): nuo kuŗa pasauļa jis pieticis Pas. VII, 327. kad uotrs pasaka, ka labi luopi, tad pamašas var p. Liepna;

2): "nuoderēt": šīs ziņas lai pietiek mūsu jūrmalniekiem Pēt. Av. III, 22;

3): gādāsim, lai mūsu bȩ̄rni nepietiek ar savām bȩ̄rnu spēlēm Jaun. Ziņas 1939, № 41; ‡

4) = gadîtiês 5 (?): kur pietika man neiet (Var.: kur gadās al[u]s nedzert; kas kaiš man kur neiet), kur pie puiša negulēt, tikai vien neatstāju... vainadziņa BW. 6565; ‡

5) "?": vai... nuomiris... jeb vēl kādu laiku pieticis Janš. Līgava II, 286. ‡ Subst. pietikumi "slimība, kas ceļas nuo izbailēm" Auleja.

Avots: EH II, 276

pìetikt,

1) an etwas, zu etwas kommen, herankommen, sich nähern:
sitis ļaudis, kur tik pieticis Etn. IV, 72. ne˙kâ un ne˙kâ muļķītim pietikt LP. IV, 221. gudruojuši visādi šim pietikt Etn. II, 77;

2) ausreichen, hinreichen, genug sein, genügen:
Sprw. ar "paldies" vien nepietiek. pietiks ir atliks (ruft man einem Kargen zu) Seew. n. U. augums bija tev, māsiņ, ne auguma vien pietiek (Var.: ne auguma vien ir gan) BW. 5383, 1. nakti vežu līgaviņu, dienu laika nepietika 18411 var. stallī ragi neiegāja, laukā rūmes nepietika 32416, 5. ievainuotais bijis nuo asiņu nuoplūšanas jau ļuoti vājš... tas varējis pietikt vēl kādas piecas-sešas stundas Janš. Dzimtene V, 112. tas būs krietns cilvē̦ks, un ar tuo pietiek Alm. Kaislību varā 104. vai vēl nepietika, ka mani grāvī iesviedi? LP. lI, 21. vīram pietika, kuo Krišus tam sacīja VI, 1, 515. ņemi šuo zuobinu un cērti, ka katram ar cirtienu pietiek! IV, 226; part. pietiekams, pietiekuõšs, genügend; befriedigend: pietiekams ce̦ns Trik. pietiekami liels gabals Kaudz. Ve̦cpiebalga 23. ganāmie pulki neienesa pietiekuoši daudz uzturas A. v. J. 1899, S. 305;

3) (mit etwas) auskommen, sich begnügen:
stiprais vēl smādējis nūju par vieglu, bet pietikt jau varuot LP. VI, 1, 457. visi ē̦d, cik vien jaudā, tikai jaunajam pārim jāpietiek ar nuo dalītuo tiesu BW. III, 1, 19. - Part. pieticis">pieticis, = pãrticis, wohlhabend, sein Auskommen habend: saimnieks arvien bijis pieticis LP. VI, l, 66. - Refl. -tiês, sich genügen lassen, begnügen U. Subst. pietikšana, das Auskommen U.

Avots: ME III, 304