pìetiecîgs,

1) genügsam
U.: Pāvuls stāvēja... žāvādamies... it kâ ceļavīrs, kuŗš taisās uomulīgi un pietiecīgi uz gaŗu, bezrūpīgu miegu Kaudz. M. 157;

2) genügend
U.

Avots: ME III, 304

pìetiecîgs,

1): mums... pietiecīgāks (bescheidener)
uzdȩvums Kr. Barons BW. I, S. 167.

Avots: EH II, 277