pìetraukt, tr., zur Genüge (Früchte) vom Baume schlagen Spr. Refl. -tiês, (plötzlich) aufstehen, aufspringen, sich erheben: tâ viņš tagad stāvēja, kājās pietraucies Janš. Dzimtene IV, 57.

Avots: ME III, 305

pìetraukt, ‡

2) "?": vȩlns tuo (scil.: labību) lika dzirnavās un pietrauce vȩsȩlu vāceli miltu Pas. IV, 174.

Avots: EH II, 277