pieturs

pìeturs, pietura Wid.,

1) der Halt, die Stütze, der Anhaltspunkt:
kur jūsu balsts un pieturs? Rainis. jāmeklē, vai valuoda pati neduod kādu pieturu A.v. J. 1896, S. 371;

2) pieturs, das Geländer an Stegen, kleineren Brücken und Treppen
Nigr.;

3) pietura Arrasch, C., Wolm., Widdrisch, auch pieturas vieta, pieture Celm., die Haltestelle, Station:
viņš brauca uz dzelzceļa pieturu A. v. J. 1900, S. 501. kāds vīrs e̦suot nuogājis uz laivas pieturas vietu Björnsona raksti I, 72;

4) pieturas zīmes, die Interpunktionszeichen;

5) das Anhalten, der Aufenthalt: tur man iznāca ilga pietura Bers.

Avots: ME III, 306