pietīt

pìetît,

1) dazu-, hinzuwickeln;

2) vollwickeln, wickelnd anfüllen:
pietīt spuoli pilnu. Refl. -tiês,

1) sich dazu-, hinzuwickeln;

2) sich vollwickeln.

Avots: ME III, 304


pietīt

pietît,

1): apavuši sev kājas, pietīdami biksas līdz pus˙lielam ar pastalu auklām Janš. Līgava I, 268.

Avots: EH II, 277