piezagt

pìezagt, viel, zur Genüge, zum Überfluss stehlen Spr. Refl. -tiês, heran-, hinzuschleichen: lē̦nām piezuogas pūķim klāt LP. VI, 1, 102. čigāns bij piezadzies drēbēm un aiznesis V, 367.

Avots: ME III, 312


piezagt

pìezagt: tec, pelīte, zirņu zagtu, atnes bȩ̄rniem piezaguse! Tdz. 37184. piezaga... daudz zȩlta Pas. IX, 314. Refl. -tiês,

2) sich (dat.) viel zusammenstehlen:
piezadzies labības Pas. XII, 250.

Avots: EH II, 279