piezvanīt
pìezvanît,
1) anklingeln, anläuten:
es piezvanu, lai mani ielaiž pie mana drauga Vēr. II, 809;
2) läutend füllen:
40 gadus nuo vietas viņa acu priekšā zvani piezvanīja lielu kapsē̦tu Ezeriņš Leijerkaste I, 164.
Avots: ME III, 313
1) anklingeln, anläuten:
es piezvanu, lai mani ielaiž pie mana drauga Vēr. II, 809;
2) läutend füllen:
40 gadus nuo vietas viņa acu priekšā zvani piezvanīja lielu kapsē̦tu Ezeriņš Leijerkaste I, 164.
Avots: ME III, 313