pìezīt anerkennen: meita piezīst juo par savu vīru Pas. II, 439. Refl. - -tiês, intr., eingestehen Zb. XVIII, 432: lakata īpašniece pirmā sākumā gan negribējuse piezīties, bet vē̦lāk ... teikuse visu taisnību Upīte Medn. laiki. piezīstuos, ka ne̦su slīcināt savus bē̦rnus Pas. III, 292.

Avots: ME III, 313

pìezīt: p. par savu - auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91. ļaudis, kuŗi nepiezina dieva Pas. X, 52 (aus Kapiņi). piezīst slimu VII, 104. tiesa piezina, ka itis ir pareizi 328 (aus Rositten). Refl. -tiês,

1): auch Selb.; p. arī daudzuos cituos grȩ̄kuos Jauns. Raksti IV, 319. piezinās par visiem nedarbiem Pas. XII, 42 (aus Lettg.). kalpi ķēniņam piesazina VIII, 317 (aus Rositten); ‡

2) sich bekennen als:
jis man vaira par avȩnu nepiesazina Jauns. Raksti VIII, 375.

Avots: EH II, 280