pieķīlēt‡ I pìeķĩlêt AP. u. a., festkeilen: durvīm ieliek sleņģus un ar ķīlīšiem pieķīlē.Avots: EH II, 257
pieķīlēt‡ II pieķĩlêt Dunika, anklopfen, anschlagen: ja pie pūra malas pieķīlē, tad graudi sapluok.Avots: EH II, 257