piešķīt

pìešķĩt,

1) zu-, dazupflücken;

2) pflückend anfüllen:
piešķinis pilnas visas kabatas (ar riekstiem) Plūd. Refl. -tiês,

1) für sich zu-, dazupflücken:
es piešķinuos vēl dažus riekstus klāt;

2) (für sich) pflückend anfüllen:
es piešķinuos kabatas pilnas ar riekstiem.

Avots: ME III, 300, 301


piešķīt

piešķīt, ‡

3) zur Genüge (od. in grösserer Menge) pflücken:
vakar ruožu piešķinuse, šuodien vija vaiņadziņu BW. 6441.

Avots: EH II, 275