piežaut
I pìežaût: auch Dunika; piecas tādas gaŗas virves piežautas Janš. Apsk. 1902, S. 18.
Avots: EH II, 280
Avots: EH II, 280
piežaut
piežaut
II pìežaût, ‡
2) vollgiessen
Lubn. n. Fil. mat. 29: p. ustubu ar ūdeni; ‡
3) stark regnen
Lubn. n. Fil. mat. 29: ta ta nu līt[u]s piežaun!
Avots: EH II, 280
2) vollgiessen
Lubn. n. Fil. mat. 29: p. ustubu ar ūdeni; ‡
3) stark regnen
Lubn. n. Fil. mat. 29: ta ta nu līt[u]s piežaun!
Avots: EH II, 280
piežaut
‡ III pìežaut "?": piežāva cimdiņu pie cirvja kātu, piežāva meitiņu pie vȩcu vīru Tdz. 45913, 1.
Avots: EH II, 280
Avots: EH II, 280