piežaut

I pìežaût, trocknend (tr.) anfüllen: p. pagalmu ar veļu.

Avots: ME III, 313


piežaut

I pìežaût: auch Dunika; piecas tādas gaŗas virves piežautas Janš. Apsk. 1902, S. 18.

Avots: EH II, 280


piežaut

II pìežaût, (Dummheiten) zusammenreden: p. visādu muļķību Swirdsen in Lettg.

Avots: ME III, 313


piežaut

II pìežaût, ‡

2) vollgiessen
Lubn. n. Fil. mat. 29: p. ustubu ar ūdeni;

3) stark regnen
Lubn. n. Fil. mat. 29: ta ta nu līt[u]s piežaun!

Avots: EH II, 280


piežaut

‡ III pìežaut "?": piežāva cimdiņu pie cirvja kātu, piežāva meitiņu pie vȩcu vīru Tdz. 45913, 1.

Avots: EH II, 280